Psiholoģiskā izpēte – piedāvājam psiholoģisko izpēti bērniem un pusaudžiem (līdz 18 gadu vecumam)

1)      Intelektuālo spēju izpēte: 

  • pēc ārsta psihiatra pieprasījuma (bieži sadarbojamies ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem – psihiatriem)
  • pēc klienta pieprasījuma (piemēram, bērnam, pēc vecāku pieprasījuma, ja vecāki vēlas mājmācību)
  • pēc komisijas pieprasījuma (piemēram, Valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas)
  • pēc ārsta vai DEĀK pieprasījuma invaliditātes piešķiršanai
  • pēc mācību iestādes pieprasījuma u.c. gadījumos.

Bērniem līdz 6. klasei, specifisku mācīšanās iemaņu traucējumu precīzākai noteikšanai (papildus intelektuālo spēju izpētei), ir iespējams veikt Latviešu valodas un matemātikas sasnieguma testu (LMST-II).

2)      Personības izpēte

  • pēc ārsta psihiatra pieprasījuma

3)      Emocionālās sfēras izpēte

  • pēc ārsta psihiatra pieprasījuma
  • pēc citu institūciju pieprasījuma (piemēram, mācību iestādes, sociālā dienesta)
  • pēc vecāku pieprasījuma (piemēram, izvērtēt bērna gatavību skolai)

Psiholoģiskās izpētes galvenais mērķis ir palīdzēt! Psihologi izmanto testus un citas novērtēšanas metodes, lai varētu izdarīt secinājumus par cilvēka uzvedību, spējām, prasmēm vai intelektu. Tas savukārt, palīdz atpazīt iespējamās grūtības un traucējumus. Pateicoties tam ir spējams noteikt, kāda palīdzība vai ārstēšana turpmāk būtu nepieciešama.

Psihologu darbā pielietotie testi un metodes paredzētas dažādu grūtību novērtēšanai. Piemēram, bērniem, kuri piedzīvo izteiktas mācību grūtības, ir iespējams veikt intelekta testu (WJ-IE vai WISC-IV) vai latviešu valodas un matemātikas sasnieguma testu (LMST-II). Ar to palīdzību var novērtēt vai bērna grūtību pamatā ir iespējamie mācīšanās iemaņu traucējumi, pazeminātas vai zemas intelektuālās spējas kopumā, nepietiekami attīstīta noteiktas intelektuālo spēju jomas (piemēram, verbālās, vizuāli telpiskās domāšanas, darba atmiņa, apstrādes ātrums).

Bērnus pie psihologa var vest, ja ir grūtības skolā. Pieaugušie uz konsultāciju dodas, ja ir sarežģījumi darbā vai personiskajās attiecībās. Ar psiholoģisko testu un metožu palīdzību psihologs var palīdzēt saprast vai grūtību pamatā varētu būt, piemēram, cilvēka nespēja kontrolēt savas dusmas, nepietiekami attīstītās saskarsmes prasmes vai noteiktas personības iezīmes, kas veicina attiecīgo problēmu. Ir metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt klienta emocionālos traucējumus, piemēram, paaugstinātu trauksmi vai depresiju. Tomēr jāsaprot, ka cilvēka problēmu cēloņi ne vienmēr ir tik skaidri saprotami. Piemēram, ja bērnam ir grūtības skolā apgūt nepieciešamo mācību programmu, ir jāizvērtē vai tās ir tikai bērna grūtības iemācīties lasīt vai grūtības izprast lasīto, vai tā ir, piemēram, disleksija? Vai bērnam ir pazeminātas uzmanības koncentrēšanas un noturības spējas vai uzmanības deficīts un hiperaktivitāte (UDHS)? Vai tās ir grūtības ar impulsu kontroli? Psiholoģiskie testi dod iespēju izprast katra klienta problēmas būtību un atrast labākos veidus, lai tās risinātu. Tomēr pilnvērtīgai grūtību izvērtēšanai vienmēr ir svarīga dažādu speciālistu sadarbība, piemēram, psihologa, neirologa, logopēda, ārsta. Svarīgi ir veikt arī fizioloģisko maņu (piemēram, dzirdes, redzes) pārbaudi, lai pārliecinātos vai tas nerada papildus grūtības.

Psiholoģiskās izpētes laikā psihologs var izmantot noteikta formāta testus ar aptaujas lapām vai uzdevumiem, kurus salīdzina ar attiecīgā vecuma vidējiem rādītājiem. Tā kā šie testi ir standartizēti un adaptēti attiecīgajā valstī, tad katrs klients tiek vērtēts pēc noteiktiem rādītājiem, kas parāda vai viņa spējas kādā no jomām ir tādas kā vienaudžiem caurmērā, zemākas vai augstākas. Piemēram, ar šādu testu palīdzību var pārbaudīt verbālās, domāšanas, darba tempa, uzmanības koncentrēšanās u.c. spējas. Testa normatīvi ir izstrādāti konkrētai valstij (Latvijā, konkrēti Latvijā dzīvojošiem) un vairāku gadu pētījumos tie ir apstiprinājušies kā ticami, lai novērtētu konkrētās spējas un varētu spriest par kādas jomas grūtībām.

Psiholoģiskā izpēte ietver dažādus novērtēšanas veidus – psiholoģiskos testus ar noteiktām, vecumam atbilstošām normām, atvērto jautājumu testus vai aptaujas, intervijas, sarunas ar vecākiem, raksturojumus no skolas, medicīnisko dokumentāciju (anamnēze) u. c. informāciju, kas varētu būt būtiska klienta problēmas risināšanā. To, kas no šīs informācijas psihologam būs nepieciešams, viņš norādīs tikšanās laikā. Piemēram, ja psihologs vēlas izvērtēt vai bērna grūtības norāda uz iespējamiem mācīšanās traucējumiem izpētes laikā viņš var lūgt bērnu palasīt, kaut ko uzrakstīt, vai palūgt vecākiem atnest raksturojumu no klases audzinātāja, par bērna mācību sniegumu un uzvedību skolā.

Neatņemama psiholoģiskās izpētes sastāvdaļa ir informācija par klienta psihomotoro, valodas un saskarsmes prasmju attīstību. Par bērnu šī informācija tiek iegūta no vecākiem sarunas laikā. Tādā veidā ir iespējams izvērtēt, to, kad klients ir ievērojis savas (vai vecāki bērna) grūtības, ko viņš par tām domā, to rašanās iespējamos iemeslus un kopumā viņa mijiedarbību ar citiem cilvēkiem.

Ir svarīgi atzīmēt, jo pilnvērtīgāka un daudzpusīgāka ir psiholoģiskā izpēte, jo tā psihologam sniedz plašāku priekšstatu par cilvēku, viņa stiprajām un vājajām pusēm. Līdz ar to, bieži ir nepieciešamas vairākās tikšanās reizes ar psihologu, lai būtu iespējams sastādīt kvalitatīvu atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem.

Kvalitatīvu psiholoģisko izpēti var veikt psihologi, kuri ieguvuši maģistra grādu psiholoģijā, apguvuši attiecīgo testu un metožu lietošanu, ir reģistrēti un sertificēti psihologu reģistrā (un/vai strādā psihologa – pārrauga uzraudzībā).

Pēc psiholoģiskās izpētes, klients nevar apmeklēt psiholoģisko konsultēšanu pie attiecīgā psihologa. Psiholoģisko testēšanu un psiholoģisko konsultēšanu jāveic pie dažādiem psihologiem.

Atcerieties, ka kvalitatīvi veikta psiholoģiskā izpēte ir iespēja atrast labākos veidus, kā palīdzēt Jūsu grūtību gadījumā.